Domēna vārda vēsture

Jūs tos katru dienu rakstāt, nemaz nedomājot par to: weboke.nl, wikipedia.org, google.com. Taču no kurienes īsti rodas šāds domēna vārds? Kurš izdomāja, ka datoriem jāpiešķir vārds, kurš paplašinājums bija pirmais un kurš domēna vārds bija pats pirmais visā pasaulē? Šajā rakstā Jūs vedīsim ceļojumā no telefona uz rakstāmgalda Kalifornijā līdz šodienas vairāk nekā 400 miljoniem domēna vārdu. Pa ceļam sastapsim alus paliktni, ledusskapja lielumā datoru un holandieti, kurš ar roku reģistrēja desmit tūkstošus domēna vārdu.

Pirms domēna vārda: viens saraksts visam internetam

Septiņdesmitajos gados internets vēl nepastāvēja. Pastāvēja ARPANET, tīkls, kas apvienoja dažus desmitus universitāšu un ASV Aizsardzības ministrijas datoru. Katram datoram bija numurs, un, tā kā neviens nespēj atcerēties numurus, tiem piešķīra arī vārdu. Šie vārdi bija apkopoti vienā teksta failā: HOSTS.TXT.

Šo failu uzturēja Elizabeth "Jake" Feinler un viņas komanda no Network Information Center pie SRI Kalifornijā. Vai vēlējāties pieslēgt jaunu datoru vai mainīt vārdu? Tad darba laikā zvanījāt uz NIC, un Jake vai kāds kolēģis to ierakstīja failā. Pēc tam katram tīkla datoram bija no jauna jālejupielādē viss fails. Kamēr datoru bija daži simti, tas norisinājās bez problēmām. Ap 1983. gadu datoru bija jau tik daudz, ka fails mainījās gandrīz katru dienu, vārdi savstarpēji konfliktēja un pati faila lejupielāde patērēja ievērojamu daļu tīkla datplūsmas.

1983. gads: Paul Mockapetris uzzīmē koku

Risinājumu piedāvāja Paul Mockapetris, University of Southern California pētnieks. 1983. gada novembrī viņš aprakstīja Domain Name System divos dokumentos, RFC 882 un RFC 883. Viņa kolēģis Jon Postel, kurš uzturēja interneta numurus un vārdus, bija lūdzis viņam apvienot piecus konkurējošus priekšlikumus vienā sistēmā.

Mockapetris ideja patiesībā ir ļoti vienkārša: tā vietā, lai uzturētu vienu sarakstu, kuru pārvalda visi, Jūs izveidojat koku. Augšpusē atrodas sakne, zem tās paplašinājumi, un zem katra paplašinājuma vārdi. Katrs zars ir atbildīgs par savu daļu. Salīdziniet to ar pasta adresi: valsts zina, kura pilsēta, pilsēta zina, kura iela, iela zina, kura māja. Nevienam nav jāzina visas pasaules adreses, un tomēr pasts sasniedz adresātu. Šo sistēmu izmantojam joprojām, ar miljardiem pieprasījumu dienā. Vien SIDN, .nl pārvaldītājs, katru dienu atbild uz aptuveni četriem miljardiem šādu pieprasījumu.

Gadu vēlāk četri studenti Bērklijā uzrakstīja pirmo programmatūru, kas sistēmu patiešām lika darboties, BIND. Tās jaunāka versija vēl joprojām darbojas uz liela skaita nameserver visā pasaulē.

1985. gada 1. janvāris: pirmie paplašinājumi

Kurš paplašinājums bija pirmais? Tas ir neizšķirts. 1985. gada 1. janvārī vienlaikus tika aktivizēti pirmie septiņi paplašinājumi: .com, .net, .org, .edu, .gov, .mil un .arpa. Šie nosaukumi tika noteikti gadu iepriekš dokumentā RFC 920, un tos izdomāja Jake Feinler komanda: .com uzņēmumiem (commercial), .org organizācijām, .edu universitātēm, .gov ASV valdībai, .mil armijai. Bija 1985. gads, un internets joprojām bija tik amerikānisks, ka nevienam nešķita dīvaini, ka "valdība" vienkārši nozīmēja ASV valdību.

Tikai 1988. gada novembrī pievienojās astotais paplašinājums, .int, pēc NATO lūguma. Pēc tam divpadsmit gadus nekas nemainījās.

1985. gada 15. marts: symbolics.com, pats pirmais

Un tad jautājums, ko visi vēlas zināt: kurš domēna vārds bija pats pirmais? Tas ir symbolics.com, reģistrēts 1985. gada 15. martā, ko reģistrēja Symbolics, uzņēmums no Kembridžas, Masačūsetsā. Symbolics ražoja tā sauktās Lisp mašīnas, datorus mākslīgā intelekta pētniekiem. Šāda mašīna bija aptuveni ledusskapja lielumā. Interesanta detaļa: viņu datori radīja animācijas vairākām Star Trek filmām, un uzņēmums ir pieminēts romānā Jurassic Park.

Cik īpaši tas bija, redzams no tā, kādā tempā process turpinājās. Visā 1985. gadā kopumā tika reģistrēti seši .com domēna vārdi: pēc Symbolics sekoja bbn.com (24. aprīlis), think.com (24. maijs), mcc.com (11. jūlijs), dec.com (30. septembris) un northrop.com (7. novembris). 1986. gadā sekoja lielie nosaukumi: xerox.com, hp.com, ibm.com, sun.com, intel.com un att.com. Apple reģistrēja apple.com 1987. gada 19. februārī, Microsoft to izdarīja tikai 1991. gada 2. maijā, amazon.com parādījās 1994. gada 1. novembrī, bet google.com 1997. gada 15. septembrī. Interesanti, ka facebook.com pastāvēja jau no 1997. gada 29. marta, astoņus gadus pirms tam, kad Facebook to iegādājās. 1992. gadā, septiņus gadus pēc sākuma, vēl nebija pat 15 000 .com domēna vārdu. Tagad to ir vairāk nekā 166 miljoni.

Pats Symbolics uzņēmums vairs nepastāv jau sen, taču domēna vārds joprojām pastāv. 2009. gada augustā symbolics.com tika pārdots domēna vārdu investoram, un tas joprojām ir tiešsaistē kā neliels piemineklis.

Pilnības labad: skandināvi apgalvo, ka nordu.net ir pasaulē vecākais domēna vārds, jo tas pastāvēja jau 1985. gada 1. janvārī. Taču tā bija diena, kad tika izveidoti paši paplašinājumi, un nordu.net bija tīkla mezgla nosaukums, nevis parasta reģistrācija. Symbolics.com ir pirmais domēna vārds, ko uzņēmums tiešām pieprasīja un saņēma.

Arī citiem paplašinājumiem bija savs pirmais domēna vārds. 1985. gada 24. aprīlī piecas universitātes vienlaikus saņēma .edu vārdu (berkeley.edu, cmu.edu, purdue.edu, rice.edu un ucla.edu), 1985. gada jūnijā css.gov bija pirmais valdības vārds, un 1985. gada 10. jūlijā Mitre reģistrēja pirmo .org: mitre.org.

Alus paliktnis Amsterdamā: kā valstis ieguva savus paplašinājumus

Visi šie paplašinājumi bija amerikāņu. Centrum voor Wiskunde en Informatica (CWI) Amsterdamā Teus Hagen un Piet Beertema to uzskatīja par mazliet dīvainu. Hagen 2026. gadā pastāstīja NOS, kā tas notika: viņiem .edu, .gov un .com šķita pārāk amerikāniski, un viņi uz alus paliktņa uzskicēja paplašinājumus .nl un .be pēc valstu kodiem uz automašīnu numura zīmēm. Tā kā Vācija savās numura zīmēs izmanto tikai vienu burtu (D) un tas bija par maz, viņi izvēlējās divus burtus. "Uz katras kravas automašīnas es redzu savu parakstu," Hagen joprojām lepni saka.

Oficiālais pamats kļuva esošais ISO saraksts ar divburtu valstu kodiem. Jon Postel piešķīra valstu paplašinājumus pēc vienkāršas likumsakarības: kurš pirmais nopietni lūdza sava valsts paplašinājumu un bija gatavs par to uzņemties atbildību, tas to saņēma. Tā dažu gadu laikā tika sadalīta visa pasaule, bez līguma, bez sanāksmes, ar e-pasta starpniecību.

Uz papīra .us bija pirmais valsts paplašinājums, izveidots 1985. gada 15. februārī. Pēc tam 1985. gada 24. jūlijā sekoja .uk un .gb (briti savā tīklā jau izmantoja "uk" un nevēlējās pāriet uz oficiālo kodu gb, kas tāpēc nekad netika izmantots), 1985. gada 24. oktobrī .il Izraēlai un 1986. gada 5. martā .au Austrālijai. Taču šie pirmie paplašinājumi bija ierobežoti vai vēl patiesībā netika izmantoti. Pirmais valsts paplašinājums, kas ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm patiešām sāka darboties, bija .nl.

1986. gada 25. aprīlis: Nīderlande iegūst .nl

Piet Beertema, CWI sistēmu administrators, 1986. gada pavasarī uzrakstīja oficiālu pieprasījumu Jon Postel. Viņš gaidīja garu procedūru. Divas nedēļas vēlāk pienāca atbilde, kas būtībā nozīmēja: apstiprināts, variet sākt. Pēc paša teiktā, Beertema bija "patiešām pārsteigts". Postel vēl piebilda, ka viņš bija pirmais, kurš reģistrēja nacionālo paplašinājumu. 1986. gada 25. aprīlī .nl kļuva par realitāti.

1986. gada 1. maijā Beertema reģistrēja pirmo .nl domēna vārdu, un Jūs jau uzminējāt: cwi.nl, savam darba devējam. Šis vārds pastāv joprojām. Tas, kurš apskatās SIDN whois datubāzē, redzēs gan 30. aprīli, Karalienes dienu. Tas skaidrojams ar to, ka SIDN 2012. gadā pārgāja uz pasaules laiku UTC, kā rezultātā visi vecie reģistrācijas datumi nobīdījās par vienu dienu. Beertema uzstāj, ka tas bija 1. maijs, un viņš pats bija klāt.

Otrais .nl vārds bija hse.nl, kas piederēja Eindhovenas Augstskolai, reģistrēts 1986. gada 17. maijā. Pirmie desmit visi bija universitātes, augstskolas un pētniecības institūti. Pirmais lielais uzņēmums bija Philips, ar philips.nl 1986. gada 24. septembrī. Tas nenotika bez grūtībām: vairāki cilvēki pieteicās uz vārdu Philips, un Beertema vienam pašam bija jāizlemj, kurš to saņems. No 1986. līdz 1991. gadam kopumā tika reģistrēti vēl ne simts .nl domēna vārdu.

Kā notika šī reģistrācija? Pieprasījums pienāca pa e-pastu, Beertema to izlasīja un ar roku ierakstīja vārdu teksta failā savā datorā. Pats viņš to ar zināmu ironiju nosauca par "cutting-edge technology". Desmit gadus viņš to darīja pats viens, kopumā aptuveni desmit tūkstošus domēna vārdu. Viņš izveidoja arī pats savu "izveido pats" komplektu, ar kura palīdzību kolēģi citās Eiropas valstīs varēja izveidot savus paplašinājumus. Dažu gadu laikā gandrīz visā Eiropā bija savs paplašinājums. 1988. gada 17. novembrī pulksten 14:28 viņš turklāt pievienoja Nīderlandi kā vienu no pirmajām divām valstīm NSFNET tīklam, mūsdienu interneta priekštecim. Ne velti viņu dēvē par Godfather of .nl. Viņš joprojām pārvalda vietni godfatherof.nl.

1996. gadā Beertema vienam pašam tas patiešām bija kļuvis par daudz ("tas mazliet izkļuvis no kontroles", viņš pats par to teica). Tāpēc 1996. gada 31. janvārī CWI, SURFnet un NLnet dibināja SIDN, Stichting Internet Domeinregistratie Nederland, kas kopš tā laika rūpējas par visām .nl reģistrācijām. No 1996. gada 1. aprīļa .nl domēna vārds pirmo reizi kļuva maksas. Un tikai 2003. gadā arī privātpersonas drīkstēja reģistrēt .nl domēna vārdu; pirms tam bija jābūt reģistrētam Tirdzniecības kamerā.

1991. gads: tīmeklis padara domēna vārdu slavenu

Līdz deviņdesmito gadu sākumam domēna vārdi bija kaut kas pētniekiem un sistēmu administratoriem. Tas mainījās, kad Tim Berners-Lee CERN izdomāja World Wide Web un 1991. gadā to publiskoja. Pēkšņi visiem bija iemesls atcerēties adresi, un domēna vārds kļuva par zīmolu. 1995. gadā ASV valdība nolēma, ka reģistrācija vairs nav bezmaksas: Network Solutions drīkstēja prasīt 100 dolārus par diviem gadiem. 1998. gadā tika dibināts ICANN, lai pārvaldītu visu sistēmu, un 2000. gadā Verisign nopirka uzņēmumu Network Solutions par 21 miljardu dolāru. Uzņēmums, kas 1995. gadā vēl mainīja īpašnieku par 4,7 miljoniem dolāru.

Arī Nīderlandē process noritēja strauji. Miljonais .nl domēna vārds tika reģistrēts 2003. gada 19. decembrī (verzeker-online-zelf.nl), divmiljonais 2006. gada 10. augustā (shop4business.nl), piecmiljonais 2012. gadā un sešmiljonais 2020. gada 18. jūnijā (deyogiclub.nl). Tagad ir vairāk nekā seši miljoni .nl domēna vārdu, ar ko Nīderlande ir pasaulē ceturtais lielākais valsts paplašinājums. No visām Nīderlandes vietnēm aptuveni septiņdesmit procenti izmanto .nl vārdu. Dārgākais .nl domēna vārds jebkad bija vakantie.nl, 2007. gadā pārdots par 2,5 miljoniem eiro.

Domēna vārds kā zelta raktuves

Kur vārdu trūkst, tur notiek tirdzniecība. Dārgākais domēna vārds, kura cena ir zināma, ir ai.com: 2025. gadā pārdots par 70 miljoniem dolāru. Pirms tam pirmajā vietā bija voice.com, 2019. gadā nopirkts par 30 miljoniem dolāru. Citi lielākie pārdošanas darījumi: 360.com (17 miljoni, 2015), chat.com (15,5 miljoni, 2023), sex.com (13 miljoni, 2010) un hotels.com (11 miljoni, jau 2001. gadā). Salīdzinājumam: jauns .nl domēna vārds pie WebOké maksā dažus eiro gadā. Jums vienīgi jābūt ātrākam par pārējiem.

Jauni paplašinājumi: no .info līdz .amsterdam

Piecpadsmit gadus saglabājās tikai sākotnējie paplašinājumi un valstu kodi. 2000. gada novembrī ICANN izvēlējās pirmos jaunos: .info, .biz, .name, .pro, .aero, .coop un .museum. 2004. gadā sekoja, cita starpā, .mobi, .travel, .jobs un .cat (Katalonijai, nevis kaķiem). 2010. gada 5. maijā tika aktivizēti pirmie paplašinājumi citā rakstā, arābu valodā Ēģiptei, Saūda Arābijai un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, un vairāk nekā nedēļu vēlāk sekoja krievu .рф.

Lielais lēciens notika 2012. gadā, kad ICANN atvēra sistēmu ikvienam ar labu plānu un stingru maku. Tika saņemti 1930 pieteikumi. Pirmie jaunie paplašinājumi tika parakstīti 2013. gada jūlijā, un 2014. gada februārī .guru kā pirmais jaunpienācējs latīņu alfabētā sāka darboties. Nīderlande piedalījās: .frl Frīzlandei pastāv kopš 2014. gada 22. augusta, un .amsterdam kopš 2014. gada 20. novembra. Pašlaik ir vairāk nekā 1200 ģenērisko paplašinājumu, no .app līdz .zuerich.

Internets skaitļos

2026. gada vidū pasaulē pirmo reizi bija vairāk nekā 400 miljoni domēna vārdu: precīzāk, 401,6 miljoni. No tiem 166,6 miljoni ir .com un 148,6 miljoni ir valstu paplašinājumi. Lielākais valsts paplašinājums ir .de ar vairāk nekā 17 miljoniem vārdu; .nl ar vairāk nekā sešiem miljoniem ieņem ceturto vietu. Nemaz slikti alus paliktnim.

Un kā ar weboke.nl?

Protams, mēs to pārbaudījām. Weboke.nl ir reģistrēts 2005. gada 22. aprīlī. Tas ir tieši trīs dienas pirms .nl deviņpadsmitās dzimšanas dienas un sešas dienas pirms .eu pastāvēšanas: šis paplašinājums tika izveidots tikai 2005. gada 28. aprīlī. Tātad weboke.nl ir vecāks par Eiropas paplašinājumu, vecāks par Twitter un vecāks par iPhone. Mūsu reģistrācijas brīdī bija aptuveni pusotrs miljons .nl domēna vārdu; divmiljonais tika sasniegts tikai vairāk nekā gadu vēlāk. Salīdzinājumā ar cwi.nl mēs esam jaunpulks, taču domēna vārdu gados mēs jau esam cienījams divdesmitgadnieks.

Vēsture īsumā

• 1974: viens teksta fails, HOSTS.TXT, satur visus ARPANET datoru nosaukumus.
• 1983. gada novembris: Paul Mockapetris apraksta Domain Name System.
• 1985. gada 1. janvāris: .com, .net, .org, .edu, .gov, .mil un .arpa sāk darboties.
• 1985. gada 15. februāris: .us kļūst par pirmo valsts paplašinājumu, uz papīra.
• 1985. gada 15. marts: symbolics.com, pats pirmais domēna vārds.
• 1986. gada 25. aprīlis: Nīderlande iegūst .nl, pirmo funkcionējošo valsts paplašinājumu ārpus ASV.
• 1986. gada 1. maijs: cwi.nl, pirmais .nl domēna vārds.
• 1991: World Wide Web padara domēna vārdus interesantus ikvienam.
• 1995: reģistrācija pirmo reizi kļūst maksas, 100 dolāri par diviem gadiem.
• 1996. gada 31. janvāris: SIDN pārņem .nl no Piet Beertema.
• 1998: tiek dibināts ICANN.
• 2003. gada 19. decembris: miljonais .nl domēna vārds.
• 2005. gada 22. aprīlis: weboke.nl.
• 2005. gada 28. aprīlis: .eu.
• 2010. gada 5. maijs: pirmie paplašinājumi ne-latīņu rakstā.
• 2014: simtiem jaunu paplašinājumu, tostarp .frl un .amsterdam.
• 2026: vairāk nekā 400 miljoni domēna vārdu visā pasaulē, .nl svin 40 gadu jubileju.

Visi valstu paplašinājumi ar to izveides datumu

Zemāk ir norādīti visi 248 valstu paplašinājumi, kas pastāv šodien, no vecākā līdz jaunākajam, ar datumu, kad IANA (organizācija, kas pārvalda interneta sakni) izveidoja attiecīgo paplašinājumu. Tas ir brīdis, kad zem šī paplašinājuma pirmo reizi varēja reģistrēt domēna vārdus; pirmais reālais vārds parasti sekoja dažu dienu līdz dažu mēnešu laikā. Ja meklējat konkrētu valsti, izmantojiet pārlūkprogrammas meklēšanas funkciju (Ctrl+F vai Cmd+F).

Avoti

• SIDN: .nl domēnam 40 gadi un SIDN nozīmīgākie notikumi
• NOS: .nl četrdesmitā dzimšanas diena
• IANA Root Zone Database (visu paplašinājumu izveides datumi, iegūti 2026. gada oktobrī)
• Wikipedia: vecākie domēna vārdi, Domain Name System un .nl
• Verisign Domain Name Industry Brief, 2026. gada otrais ceturksnis