Paplašinājumi un to reģistri

1. modulis: Kā darbojas domēnu sistēma · Lasīšanas laiks: 9 minūtes

Mācīšanās mērķis: Pēc šīs nodarbības Jūs varēsiet atšķirt paplašinājumu veidus, nosaukt katra paplašinājuma reģistru un paskaidrot, kāpēc noteikumi katram paplašinājumam ir atšķirīgi.

Pamatjēdzieni: paplašinājums, TLD, ccTLD, gTLD, jaunie gTLD, IANA, ICANN, reģistrs (registry), prasības katram paplašinājumam

Nosaukuma pēdējā daļa

Katrs domēna vārds beidzas ar paplašinājumu: .nl, .de, .com, .shop. Profesionālajā valodā to sauc par augstākā līmeņa domēnu jeb TLD. Kā nosaukums ir veidots tālāk (iezīmes, apakšdomēni, punkts beigās), Jūs uzzināsiet DNS kursa nodarbībā 1.2. Šeit runa ir par ko citu: paplašinājums nosaka, kura noteikumi attiecas uz Jūsu nosaukumu.

To pamanāt tikai tad, kad tas kļūst svarīgi. Kas drīkst reģistrēt nosaukumu? Kādas rakstzīmes tajā drīkst izmantot? Cik ilgā laikā var atgūt aizmirstu nosaukumu? Kā sauc kodu, ar kuru notiek pārcelšana? Uz visiem šiem jautājumiem atbilde ir viena: tas ir atkarīgs no paplašinājuma. Apmeklētājam .nl nosaukums un .com nosaukums izskatās vienādi, taču aizkulisēs darbojas pavisam citi spēles noteikumi.

Valstu paplašinājumi un vispārīgie paplašinājumi

Ir divi galvenie paplašinājumu veidi.

• ccTLD (country code TLD) ir divu burtu valstu kodi: .nl Nīderlandei, .de Vācijai, .be Beļģijai. Arī .eu pieder šai grupai, lai gan Eiropas Savienība nav valsts. Latvijas paplašinājums .lv arī ir ccTLD, un tā reģistrs ir NIC.LV.
• gTLD (generic TLD) ir vispārīgi paplašinājumi, piemēram, .com, .org un .net. Pēdējos gados ir parādījies daudz jaunu gTLD: paplašinājumi kādai nozarei vai vietai, piemēram, .shop, .app vai .amsterdam.

Atšķirība nav tikai nosaukumā. gTLD pamatnoteikumus nosaka viena pasaules mēroga organizācija. Valsts paplašinājuma gadījumā lielākoties pārvaldītājs attiecīgajā valstī pats nosaka, kas ir spēkā.

Kas uztur sarakstu?

Sistēmas augšgalā ir divas organizācijas.

• IANA uztur informāciju par to, kādi paplašinājumi pastāv un kas pārvalda katru paplašinājumu. IANA ir ICANN daļa.
• ICANN ir starptautiska bezpeļņas organizācija. ICANN nosaka noteikumus gTLD: kas par turētāju ir publiski pieejams, kā notiek pārcelšana, kad Jūsu reģistratoram Jūs jābrīdina par termiņa beigām. Valstu paplašinājumiem, piemēram, .nl, ICANN šos noteikumus nenosaka.

Zemāk katram paplašinājumam ir tieši viens reģistrs (registry): organizācija, kas uztur šī paplašinājuma reģistru un izstrādā noteikumus. Nīderlandes un Beļģijas uzņēmējiem pazīstamākie:

Daži skaitļi, lai saprastu mērogu (stāvoklis 2026. gada novembrī): ir vairāk nekā 6 miljoni .nl nosaukumu, vairāk nekā 18 miljoni .de nosaukumu un vairāk nekā 3,6 miljoni .eu nosaukumu.

Svarīgi zināt: Jūs gandrīz nekad nereģistrējat tieši reģistrā. Jūs vēršaties pie reģistratora (registrar), kas Jūsu vietā nodod reģistrāciju tālāk (nodarbība 1.3). Reģistrs tomēr redz Jūs kā turētāju, un tā noteikumi attiecas arī uz Jums.

Noteikumi katram paplašinājumam atšķiras

Zemāk ir dažas atšķirības, ar kurām šajā kursā sastapsieties vairākkārt. Tās vēl nav jāzina no galvas; svarīgi ir redzēt, cik lielas ir atšķirības.

Kas drīkst reģistrēt. .nl nosaukumu drīkst reģistrēt ikviens, neatkarīgi no tā, kurā pasaules vietā dzīvo. Ja dzīvojat ārpus Nīderlandes, par Jūsu domicila adresi oficiāliem dokumentiem uzskata SIDN biroja adresi Arnhēmā. .de nosaukumu drīkst reģistrēt arī persona ārpus Vācijas; Vācijas adrese juridiskajai korespondencei Jums jānorāda tikai tad, ja to pieprasa kāds, kam ir tiesības uz preču zīmi vai nosaukumu. .be nosaukumu drīkst reģistrēt ikviens. Uz .eu attiecas stingrākas prasības: Jums jābūt kādas ES valsts, Islandes, Lihtenšteinas vai Norvēģijas pilsonim vai jādzīvo kādā no šīm valstīm, vai arī Jūsu organizācijai jābūt reģistrētai tur.

Kādas rakstzīmes ir atļautas. .nl nosaukumā drīkst izmantot tikai burtus no a līdz z, ciparus un defisi. .de un .be atļauti arī burti ar diakritiskajām zīmēm un umlautiem (nodarbība 2.4).

Kontaktpersonas. .nl gadījumā papildus turētājam jānorāda administratīvā un tehniskā kontaktpersona. DENIC kopš 2018. gada .de reģistrē tikai turētāju. .com un citiem gTLD administratīvā kontaktpersona kopš 2025. gada augusta ir atcelta (modulis 3).

Pēc atteikšanās vai termiņa beigām. Atcelts .nl nosaukums uz 40 dienām nonāk karantīnā (quarantaine), tāpat kā .eu vai .be nosaukums. .de nosaukumam ir 30 dienas, kuru laikā to var atgūt tikai pēdējais turētājs. .com nosaukums iziet virkni fāžu, kurām katrai ir savs nosaukums (modulis 5).

Pārcelšanas kods (verhuiscode). .nl to sauc par token, .de par AuthInfo, .eu par transfer authorisation code, bet .be gadījumā DNS Belgium to pats nosūta pa e-pastu (modulis 6).

Secinājums: katram paplašinājumam, ko apsverat, izlasiet reģistra noteikumus vai vismaz kopsavilkumu, ko sniedz Jūsu reģistrators. Tas, kas vienam paplašinājumam ir parasts, citam var būt aizliegts.

Kāpēc tas ir svarīgi Jums kā turētājam

Pieņemsim: Bakkerij Example Utrehtā savai vietnei izmanto example.com un vēlas arī .nl nosaukumu un .eu nosaukumu. Tad ir spēkā trīs noteikumu kopumi: Verisign un ICANN noteikumi .com nosaukumam, SIDN noteikumi .nl nosaukumam un EURid noteikumi .eu nosaukumam. Ja maizes ceptuve aizmirstas pagarināšanas dēļ zaudē kādu nosaukumu, tas, cik ilgā laikā to var atgūt, ir atkarīgs no paplašinājuma. Un ja vēlāk tā pārcelsies pie cita reģistratora, tai būs vajadzīgi trīs dažādi kodi.

Bieža kļūda ir domāt, ka "reģistrs" ir viena iestāde, kas kārto visu. Ja saņemat e-pastu no "domēnu reģistra", kurā Jums lūgts ātri samaksāt, pārbaudiet, kas patiesībā ir sūtītājs. Piemēram, SIDN pats nepārdod .nl nosaukumus turētājiem. Nodarbībā 7.1 tas aplūkots sīkāk.

Praksē: kā tas notiek WebOké

Ja WebOké meklējat nosaukumu ar Meklēt domēnu, zem rezultāta redzēsiet "Citi paplašinājumi nosaukumam": piecpadsmit populārus paplašinājumus vienlaikus, katram norādot, vai tas ir brīvs vai aizņemts. Ar "Rādīt visus pieejamos paplašinājumus" redzēsiet pārējos. Tas ir ērti salīdzināšanai, taču neko nepasaka par katra paplašinājuma noteikumiem: tie, kā jau minēts, atšķiras atkarībā no reģistra. Pie citiem reģistratoriem meklēšana darbojas līdzīgi.

Kopsavilkums

• Paplašinājums (TLD) nosaka, kādi noteikumi attiecas uz Jūsu domēna vārdu.
• ccTLD ir valstu kodi, piemēram, .nl, .de un .be (un .eu); gTLD ir vispārīgi paplašinājumi, piemēram, .com un .org, kā arī jaunie gTLD.
• IANA uztur informāciju par esošajiem paplašinājumiem; ICANN nosaka noteikumus gTLD, nevis valstu paplašinājumiem.
• Katram paplašinājumam ir viens reģistrs: SIDN, DENIC, DNS Belgium, EURid, Verisign, Public Interest Registry.
• Kas drīkst reģistrēt, kādas rakstzīmes ir atļautas, kas notiek pēc termiņa beigām un kā notiek pārcelšana: tas katram paplašinājumam atšķiras.

Tests (quiz)

Uzdevums

Uzdevums A1.2: Kurš reģistrs? (gadījums). Bakkerij Example saliek visus savus domēna vārdus sarakstā un vēlas katram nosaukumam uzzināt, kurš reģistrs nosaka noteikumus. Tai ir nosaukumi ar sešiem paplašinājumiem: .nl, .de, .eu, .be, .com un .org. Katram paplašinājumam izvēlieties reģistru no izvēles saraksta. Katrā izvēles sarakstā ir tās pašas sešas iespējas:

• SIDN
• DENIC
• EURid
• DNS Belgium
• Verisign
• Public Interest Registry

Programma salīdzina Jūsu atbildes ar fiksētu atslēgu. Visas sešas pareizas nozīmē zaļu, piecas pareizas nozīmē oranžu. Ja ir kļūda, varat mēģināt vēlreiz.

Vairāk lasīt

• Kas ir SIDN un kur tiek reģistrēti .nl domēni?
• Kas ir EURID un kas reģistrē .EU domēnus?
• Domēna vārda vēsture
• Bezmaksas DNS kurss 1.2: Kā veidots domēna vārds